Koka saknes palīdz augam uzsukt barības vielas un ūdeni, kā arī novadīt tās līdz auga stumbram un lapām. Saknes atrodas zemē, kura mums asociējas ar apkārtējo pasauli, ar senču iegūtām zināšanām un ar visiem resursiem, kuri palīdz mums pētīt pasauli dziļāk. Tā kā saknes iesūc barības vielas, tā cilvēki iesūc jaunas zināšanas un vispār informāciju.
Koka stumbrs transportē barības vielas jeb zināšanas un jebkuru informāciju. Šajā stādijā gan jau zināmā informācija, gan jaunā sajaucas un apstrādājas. Cilvēks secina un sakārto informāciju. Var pateikt, ka stumbrs ir tilts starp resursu iegūšanu un galīga produkta sagatavošanai. Stumbrs aug gaismas virzienā, tapat kā cilvēks stiepjas pie zināšanām.
Koka vainags ir divu iepiekšējo stādiju rezultāts un ir atkarīgs no iesūcamā barības vielu daudzuma un transportēšanas kvalitātes, jeb no iegūtās informācijas apjoma, kā arī no tā, cik labi cilvēks apstrāda datus un kādus secinājumus viņš izdara. Ja viss ir izdarīts pareizi, tad koka lapas ir zaļas un veselīgas, kokam veidojas ziedi, kuri pēc tam kļūst par augļiem.
Katrs auglis apzīmē kādu zinātni un no katra tāda augļa var izaugt vēl viens zinātnes koks, bet mazāks pēc izmēriem, jo tas uzsūc barības vielas saistītas tikai ar vienu zinātni un katrs auglis uz tāda koka ir vai apakšzinātne, vai nu kāds ieverojams zinātnieks.
Noklikšķiniet uz auga ziedu un uzziniet par vienu no augošiem speciālistiem šajā zinātnē (toties, par vienu no mūsu komandas dalībniekiem)!
Kāpēc koka lapas ir zaļas? Kāpēc cilvēkiem ir dažādas acu krāsas? Kā vairojas augi? Kā dalās cilvēkā šūnas? To visu mums pastāstīs bioloģija!
Visas lietas mūsu apkārtnē sastāv no vielu savienojumiem, savienojumi – no vielas molekulām, molekulas – no atomiem, atomi – no... Paldies tev, ķīmija, par to, ka tu pēti to, kas ir apkārt, pēc tam sajauc to un iegūsti kaut ko jaunu!
Pēc tā, kad ābols nokrita Njutonam uz galvu, mēs uzzinājām, kāpēc varam stāvēt uz zemes un izveidojās atsevišķa zinātne – fizika, bez kuras arī nav iespējama elektrības procesu pētīšana un daudz kas cits. Šās zinātnes vecākā māsa – vissenākā zinātne pasaulē. Tās pamatus zināja jau Babilonijā, Senāja Ēģiptē un vēl daudzās senājās valstīs. Par kādu zinātni mēs runājam? Protams, ka par zinātņu karalieni – matemātiku!
Zinātne, kura māca, kas ir mūsu planetas centrā, okeāna dziļumos, atmosfēras slāņos; kādi mums ir resursi un kur tie atrodas un vēl daudz ko citu. Iepazīstieties, ģeogrāfija!
Var droši pateikt, ka šī zinātne ir viena no visjaunakajām. Pateicoties tai, mums ir vairāk iespēju darbā ar datoru. Paldies tev, informātika!
Mēs visi esam dažādi, un tādu kā mēs vairs nekur nav. Varbūt mēs neesam visgudrākie, bet tik un tā gribam pārbaudīt gan savas zināšanas (un protams paplašināt tās), gan vispār savas prasmes. Mēs esam viena komanda, līdz ar to esam pārliecināti, ka kopā mums viss izdosies!
