2025. gada 29. septembris

Rīgas Purvciema vidusskolā dzejas dienas notiek katru septembri, bet šogad tās bija īpašas, jo skolu pieskandināja dzejai draudzīga, radoša, skanoša, tēlaini dzirkstoša, darbīga un vienlīdz domīga noskaņa.

11. septembrī īpaši godinājām latviešu literatūras klasiķi Raini, atzīmējot viņa 160. jubileju. Tā kā šis gads ir arī Dzejas dienu sešdesmitā jubileja, sauklis “Dzeja svin” mūsu skolā ieguva dubultu nozīmi — mēs svinējām dzeju, svinējām Raini un svinējām sajūtas, kuras spēj radīt vārdu spēks.

Septembrī skolā notika dažādi Dzejas dienu pasākumi, kuros skolēni iesaistījās ar prieku un radošu degsmi. Klasēs notika Dzejas stundas, kurās skolēni lasīja, pārrunāja, ilustrēja un rakstīja dzejoļus, iepazīstot dažādu autoru darbus un iedvesmojoties radīt paši savu dzeju. Skolas telpas pārvērtās par Dzejas ceļu, devīto, desmito un vienpadsmito klašu skolēni izstaigāja vairākas stacijas, katrā no tām atklājot dzeju no jauna, klausoties, radot un atpazīstot vārdus arī dabā un ikdienas dzīvē. Jaunākie skolēni piešķīra dzejai vizuālu veidolu, veidojot savas BIKIBUKU grāmatiņas, kurās mazie zīmējumi un krāsainās ilustrācijas rotaļājās dzejas rindās.

Īpaša vieta tika atvēlēta arī radošam darbam tiešsaistē, kur vidusskolēni tika aicināti kļūt par dzejas grāmatas līdzautoriem. Lai to paveiktu, skolēni devās uz Raiņa un Aspazijas dzejas krātuvi vietnē www.letonika.lv, izvēlējās, viņuprāt, gardākās un priecīgākās dzejas rindas, ievietoja tās kopīgajā Padlet sienā, pievienoja komentāru par to, kāpēc izvēlētie vārdi šķiet īpaši.

Skolēni un skolotāji bibliotēkā novietotajā dzejas lentē kopīgi radīja dzejoli “Dzeja svin”, izmantojot latviešu dzejnieku dzejas rindas un savijot tās vienā stāstā. Ko vēsta šis koprades dzejolis? Vienpadsmito klašu skolēni,to pārlasot, atšķetināja, ka dzejoļa ideja ir saistīta ar cilvēka izaugsmi, sapņiem, draudzību, mīlestību un cerību būt kopā, būt atbildīgiem citam par citu.

Šogad dzejas dienu pasākumi apliecināja, ka dzeju var ne tikai lasīt, bet arī izgaršojot svinēt.Tā mūs uzrunā gan ar domu un emociju spēku, gan ar sajūtu bagātību, atgādinot, ka vārdi spēj būt gardi un baudāmi.

Realizējot kompetenču pieeju mācību saturā, mūsu skolotāji un skolēni ar dzejas pavedienu palīdzību mācījušies kopā radīt, nostiprinot sevī divas skolas pamatvērtības: radošumu - daudzveidīgi realizējot idejas, atbildību - strādājot individuāli un grupās.

Paldies visiem, kuri iesaistījās un tika iesaistīti, bet īpašs paldies visiem Rīgas Purvciema vidusskolas literatūras skolotājiem, kuri padarīja šo Dzejas mēnesi par īsteniem svētkiem! Paldies skolotājai Gunai Vīlipai, Vinetai Jēgerei, Ivetai Jaunupei, Aijai Studentei, Rutai Mitai, Santai Šimkus-Zvirbulei, Regīnai Bonderei!

Fotogrāfijas no pasākumiem

Dzejas dienu laikā, septembrī 10., 11. klašu skolēni un pedagogi piedalījās dzejoļa radīšanā, izvēloties skolas bibliotēkas grāmatu plauktā dzejoļu krājumu, atrodot sev aktuālāko dzejas rindu un ierakstot to lielajā dzejas rullī. Tapa dzejolis, kurā ir izmantota Raiņa, Aspazijas, I.Ziedoņa, O.Vācieša, F.Bārdas, A.Čaka, M.Zālītes, A.Manfeldes dzeja.

Mēs nezinām, kas mūsos mostas.

Mēs nezinām, vai drīkst tā tiekties.

Es katrai lietai roku dodu,

Es katram asnam ceļu rodu.

Mans zelta saules stariņ! Tu sirdī manim spīdi

Ikkatru brīdi, ikkatru mīļu brīdi.

Nu, tu netiec vairāk vaļā;

Labāk met mieru un smiekliem ļaujies!

Ne tauta pret tautu tad karos,

Bet visi kopā pret tumsu!

Tu neej prom no savas rozes!

Tu neaizej, kamēr tā zied!

Mēs vairs neesam koki,

Mēs esam mežs.

Lai pār dzīvi mums vienmēr plīvo dzejoļa iesākums

Caur dzīvi es skrienu, kā straume skrien.

Kāp smailē no rīta!

Re, kā tā debesīm spītē…

Smailei nav bail!

Vairāk par cilvēkiem pašiem

Es cilvēci mīlējis esmu.

Kad mēs cilvēki mostamies ir nakts,

Rau, retinātā gaisā zvaigzne paklūp.

Un tas ir tas skaistākais, ka mīlestība neprot skaitīt.

Ko tagadnes acis vēl neredzēja, ko nesniedz tagadnes dzirdes spēja.

Nāc uz cīņu laukā, tēls bez vārda!

Es tev lūkot gribu draudu acis.

Un stariem krītot, ēnām slīdot,

Te gaisma ir vēl vairāk vērts.

Bez mīlestības nedzīvojiet,

Bez mīlestības viss ir mazs.

Spētu jūs biedrot ar veidu un tēlu?

Ceri uz nākotni, neatmet pagātni.

Turi tās abas rokā.

Divus ļoti mīļus vārdiņus

Es iečukstēšu kam ausīs.

Nespēja par labu vērst.

Kad iešu - negribu aiziet tā,

Aiziet neziņā, gribu palikt jums atmiņā.

Kā saule spīd, kā smaržo zāle!

Un mākoņi slīd, un miglo tāle.

Mana sirds vēl kumeļu baro,
Bet jau virsskaņā lido man sirds.

Mans miers ir beigts! Kā postītājs,

Tu meti degli manā dzīvē.

Gulst bāli ziedi šodien tavā riekšā.

Tu esi jauns. Tev viss vēl priekšā.

Es esmu pavisam citāds

Un sita sev velns pie krūtīm.

Viss būs rimis, midzis,

Kad tu celsies rīt.

Es daru to ar ziņu,-

Es rozi projām palaižu,

Tik dzeloni es paturu

Un saldās smaržas miņu.

Tu atkal nāc, mans mīļais vasarlaiks,

No siltās pļavas ceļas smaržu tvaiks.