2021. gada 20. janvāris

1991. gada janvāra barikādes Rīgā bija viens no Atmodas laika izšķirīgajiem brīžiem. 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas iesāktais ceļš uz valstisko neatkarību un tautas griba to īstenot tika pārbaudīta ar atklātu padomju militāro spiedienu. 1990. gada nogalē Baltijā parādījās reāli draudi par “PSRS prezidenta pārvaldes” ieviešanu, kas nozīmētu faktisku pasludinātās neatkarības likvidēšanu un PSRS centrālās varas ietekmes atjaunošanu. 1991. gada janvārī šie draudi pārvērtās reālā militāra spēka izmantošanā, kas prasīja civiliedzīvotāju dzīvību.

13. janvārī agri no rīta radio pārraidīja Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieka Daiņa Īvāna aicinājumu tautai pulcēties Rīgā. Pulksten 14.00 Rīgā, 11. novembra krastmalā, notika Latvijas Tautas frontes rīkotā “Vislatvijas protesta manifestācija saistībā ar iespējamo bruņoto apvērsumu un Padomju armijas bruņotajām akcijām Lietuvā”. Tajā piedalījās ap 500 000 cilvēku. Šajā pašā dienā tika uzsākta barikāžu celtniecība Rīgā un diennakts maiņu nodrošināšana TV, radio, Augstākās Padomes, Ministru padomes un citu iestāžu aizsardzībai.

2019. gada 25. marts

25. marts ir diena, kas iezīmēta sēru krāsās, jo Latvijā piemin 1949. gada masveida deportācijas upurus. 1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana - uz Sibīriju un citiem attāliem reģioniem deportēja aptuveni 42 000 cilvēku – ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem. 28,6% deportēto bija bērni līdz 16 gadiem. Skolā notika komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi - klases audzināšanas stundas.